Brīvības cīņas. 9. un 12.klasei

Brīvības cīņas.
Konspektīvs pārskats, atverot norādīto:
http://www.mod.gov.lv/brivibascinas/5_posmi.html

Berlīnes mūris 1961 - 1989

Berlīnes mūra (kompleksa) plāns

Mūra būvniecība

Berlīnes mūra krišana (1989)

Berlīnes mūra krišana. Brandenburgas vārti

Te bijis Berlīnes mūris

Starptautiskās attiecības pēc 2. Pasaules kara

Starptautiskās attiecības pēc Otrā Pasaules kara.
Karam beidzoties, Potsdamas konferencē (1945.gada 17.jūlijs – 2.augusts)Lielā trijnieka valstu pārstāvji lēma par Vācijas un Eiropas valstu robežām pēc kara. Vāciju un Berlīni tika nolemts sadalīt četrās okupācijas zonās valstīm – uzvarētājām: ASV, Francijai, Lielbritānijai un PSRS.
No 1945.gada novembra līdz 1946.gada oktobrim notika tiesas process Nirnbergā (Vācijā), kurā tiesāja nacistu vadoņus un nacistu organizācijas (SD, SS, Gestapo u.c.) par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, par valsts agresiju pret citu valsti. Desmit augstākajiem nacistu vadoņiem tika piespriests nāves sods, citiem – mūža ieslodzījums vai dažādu termiņu cietumsods.
Pēc hitleriskās Vācijas sagrāves visās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kuru teritorijās atradās PSRS karaspēks, tika īstenota mērķtiecīga darbība, lai tajās nodibinātos prokomunistiski padomju tipa vienpartijas režīmi, kas būtu paklausīgi Maskavas diktātam. Tas satrauca Rietumu lielvalstis. Starp agrākajiem sabiedrotajiem radās domstarpības, sākās konfrontācijas (pretnostatījuma) periods starp PSRS un Rietumu valstīm. Vēsturē tas iegājis ar nosaukumu „aukstais karš”. To raksturo politiska un ideoloģiska abu sistēmu cīņa, kā arī sacensība visās dzīves jomās, vispirms jau bruņojuma ziņā. Termins „aukstais karš” parādījās 1947.gadā. To raksturo arī informācijas blokāde.

Dzelzs priekškars ir termins, kas apzīmē robežu, kura simboliski, ideoloģiski un fiziski sadalīja Eiropu divās politiskās telpās no II Pasaules kara beigām līdz Aukstā kara beigām, t.i., aptuveni no 1945. līdz 1990.gadam. Aukstais karš izpaudās kā ilgstošs militārs saspīlējums starp komunistiski totalitāro valstu sistēmu PSRS virsvadībā no vienas puses un demokrātisko Rietumu valstu sistēmu ASV virsvadībā no otras puses. Vienlaikus notika gan atklāta, gan slepena politiskā, ekonomiskā un ideoloģiskā cīņa. Plaši pazīstams dzelzs priekškara simbols bija Berlīnes mūris, kas uzskatāmi un izteiksmīgi šķīra Rietumu brīvo pasauli, kurā ir nodrošinātas cilvēka – indivīda un pilsoņa – tiesības un brīvības, un Austrumu totalitāro pasauli, kurā cilvēks dzīvo pazemojošu aizliegumu un ierobežojumu apstākļos, komunistu varas represīvo un ideoloģisko orgānu kontrolē.

1947.gadā ASV perezidents Trumens nāca klajā ar ierosinājumu, kas pazīstams kā Trumena doktrīna. Tās būtība – sniegt palīdzību valstīm, kuras cīnījās pret komunisma izplatību. ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals ierosināja sniegt finansiālu palīdzību nekomunistiskajām Eiropas valstīm, lai tās ātrāk atgūtos no kara postījumiem. Šo programmu dēvē par Māršala plānu.

Pēckara Vācija
Rietumu lielvalstis apvienoja savas okupācijas zonas, tā izveidojās Vācijas Federatīvā Republika, galvaspilsēta Bonna. VFR izveidojās 1949.gadā kā demokrātiska valsts. Tā saņēma Māršala plāna ietvaros īstenoto palīdzību.
Tajā pašā gadā padomju okupācijas zonā izveidojās Vācijas Demokrātiskā Republika – VDR. Tur notika nacionalizācija un sociālisma ekonomikas ieviešana.
Rietumberlīne no pārējās VDR daļas 1961.gadā tika norobežota ar mūri, jo tūkstošiem cilvēku no Austrumvācijas bēga uz Rietumberlīni. Berlīnes mūris tika nojaukts 1989.gadā. Abas Vācijas apvienojās vienā valstī 1990.gadā.
Austrumu jeb sociālistiskā bloka valstis raksturojošās pazīmes:

• Komunistiskās partijas vadošā loma
• Komunistiskās partijas biedri ieņem vadošos amatus
• Masu informācijas līdzekļi pakļauti valdībai
• Pārvietošanās (uz citu valsti) ierobežojumi
• Plānveida ekonomika
• Cenzūra
• Industrializācija
• Kolektivizācija
• Militarizācija
• Savstarpējā ekonomiskās, politiskās un militārās palīdzības sniegšana.

Pēc Staļina nāves Austrumu bloka valstīs pieauga neapmierinātība ar sociālismam raksturīgajām represijām un citām negācijām. Radās cerības mainīt režīmu valstī. Tā piemēram, 1953.gadā notika nemieri Austrumvācijā. 1956.gadā Ungārijā bija bruņota sacelšanās pret staļinisko režīmu. 1968.gadā Čehoslovākijā – nemieri un valdības maiņa, atstādinot staļiniskos vadītājus. Nemieri pret PSRS iedibināto režīmu notika arī Polijā. Visos gadījumos nemieri tika apspiesti ar PSRS karaspēka palīdzību.

Starptautiskās organizācijas
1949.gada janvārī Austrumeiropas prokomunistiskās valstis nodibināja Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomi - SEPP, lai panāktu ciešāku Austrumeiropas ekonomisko un politisko sadarbību.
SEPP izveidošanās Rietumvalstīm lika domāt par vienotas aizsardzības sistēmas izveidošanu pret Austrumu bloka valstīm. Tādu soli veicināja arī PSRS paziņojums par savu kodolieroču izgudrošanu. 1949.gada aprīlī tika izveidota starptautiska aizsardzības organizācija NATO.
1955.gadā Eiropas sociālistiskās valstis noslēdza t.s. Varšavas līgumu, kas bija šo valstu militāri politiskā savienība.
Apvienoto Nāciju Organizācija jeb ANO izveidojās laika posmā no 1941. – 1945.gadam.

Filma par latviešu leģionāriem

Otrais Pasaules karš. 12.klasei

content="Word.Document" name="ProgId">

Otrais Pasaules karš.       12.klasei

Sākās 1939.gada 1.septembrī.

1940.gads

Eiropas rietumos – „Savādais karš”, kad aktīva karadarbība nenotika. Vācu armija uzturējās savos nocietinājumos – Zigfrīda līnija, bet franči - savos – Mažino līnija. Šāds stāvoklis saglabājās līdz 1940.gada pavasarim.  Aprīlī vācu armija okupēja Dāniju, Norvēģiju,, maijā – Holandi, Beļģiju, Luksemburgu. Nacistu armija okupēja Francijas ziemeļdaļu, bet dienvidu daļā izveidojās provāciska, Filipa Petēna vadīta valdība (galvaspilsēta - Višī). No Denkerkas ostas angļu un franču karavīri steidzīgi evakuējās uz Angliju.

Augustā vācu aviācija sāka totālu  Anglijas teritorijas bombardēšanu.

Septembrī par Vācijas sabiedrotajiem, parakstot Trejsavienības paktu, kļuva Itālija un Japāna. (Ass valstis) Tām pievienojās Rumānija, Ungārija, Bulgārija, Horvātija.

Rudenī sākās karadarbība Balkānos un Āfrikā.

1941.gads

Martā ASV kongress pieņēma likumu par lendlīzi – materiālās palīdzības sniegšana valstīm, kuru drošība bija svarīga pašām ASV. Palīdzību saņēma arī PSRS.

22.jūnijā nacistiskā Vācija bez kara pieteikums iebruka PSRS teritorijā. Tas bija preventīvs karš – karadarbība, ko uzsāk valsts pret kādu citu valsti, lai apsteigtu tās uzbrukumu. Vācieši sāka īstenot zibenskara plānu „Barbarosa”, kas paredzēja PSRS iekarošanu 4 nedēļu laikā. Padomju Savienībā bija sācies Lielais Tēvijas karš.

Padomju armijas virspavēlnieks – Georgijs Žukovs.

Vācu armijas uzbrukums bija vērsts 3 virzienos:

>>> Ziemeļi – uz Ļeņingradu. Jau septembrī šī pilsēta tika aplenkta. Ļeņingradas blokāde ilga 900 dienas, līdz 1944.gada janvārim.

>>> Centrs – uz Maskavu. Kaujā pie Maskavas 1941.gada decembrī vācieši cieta pirmo sakāvi kara laikā. Iecerētais zibenskara plāns nebija izdevies.

 >>> Dienvidi – uz Kijevu (Ukraina). Vācu karaspēks dienvidos okupēja apgabalus, kur atrodas akmeņogļu un naftas ieguves rajoni.

Oktobrī izveidojās antifašistiskā koalīcija, valstu savienība, kas vērsta pret fašistiskajām valstīm. Tās kodolu veidoja PSRS, ASV un Lielbritānija. Izveidojās tā saucamais Lielais trijnieks: šīs valstis un to pārstāvji Staļins (PSRS),  Teodors Rūzvelts (ASV prezidents) un Vinstons Čērčils (Lielbritānijas premjerministrs).

7.decembrī Japānas aviācijas uzbrukums ASV karabāzei Klusajā okeānā Pirlharborai, netālu no Havaju salām. Līdz ar to ASV atteicās no izolacionisma politikas un iesaistījās 2.Pasaules karā.

1942/1943.gads.

Laika posmu no 1942.gada novembra līdz 1943.gada rudenim kvalificē kā radikālo lūzumu otrajā Pasaules karā.

Gada sākumā Ass valstīm bija lielākie militārie panākumi visās frontēs. Tomēr rudenī situācija mainījās.

Novembrī sākas PSRS karaspēka uzbrukums vācu armijai pie  Staļingradas.  Pie Staļingradas tika īstenots lielākais aplenkums pasaules vēsturē. Tika aplenktas 32 vācu divīzijas, kopskaitā 330 tūkstoši karavīru. 1943.gada janvārī, februāra beigās vācu karaspēks, ko komandēja Frīdrihs Pauluss, padevās gūstā.

Vasarā Kurskas kauja, kurā koncentrēts milzīgs daudzume kara tehnikas. Pie Prohorovkas sādžas notika lielākā tanku kauja pasaules karā. (Pēc dažādiem ziņu avotiem, vidēji piedalījušies apmēram 1300 – 1500 tanku.) Vācieši cieta sakāvi, Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu. Vācu armija sāka atkāpties. Ass valstis cieš sakāves arī citās frontēs. Vācu armija no armijas, kas uzbrūk, kļuva par armiju, kas atkāpjas.

Jūlijā tika gāzts Musolīni fašistiskais režīms Itālijā, jaunā valdība pieteica Vācijai karu. Vācija bija zaudējusi sabiedroto.

No 1942.gada angļu un amerikāņu aviācija sāka bombardēt Vācijas pilsētas.

PSRS aicināja Angliju un ASV atklāt Otro fronti Rietumos. 

28.novembra – 1.decembrim notika „Lielā trijnieka’’ (Staļins, Rūzvelts, Čērčils) konference Teherānā.

Galvenais lēmums – atklāt Otro fronti Rietumos.

1944.gads.

6.jūnijā tika atklāta Otrā fronte. Sabiedrotie izsēdināja desantu 2,9 milj karavīru, Francijas ziemeļos, Normandijā. Sākās straujš sabiedroto uzbrukums visā Ziemeļfrancijas teritorijā.

 Līdz gada beigām sabiedroto karaspēks nonāca pie Vācijas robežām.

Līdz rudenim padomju karaspēks bija sasniedzis pirmskara robežu, izņemot Kurzemi, kura palika neieņemta līdz kara beigām.

Sarkanā armija iegāja Rumānijas, Bulgārijas, Dienvidslāvijas, Ungārijas un Polijas teritorijā. Militārā ziņā šīs teritorijas tika atbrīvotas no nacistiskās Vācijas karaspēka, bet PSRS tur gribēja nostiprināt savu politisko ietekmi.

1945.gads.

4. -11.februārim Lielā trijnieka vadītāju  konference Jaltā (Krimā).

Galvenais jautājums – Vācijas kapitulācijas panākšana un Vācijas nākotne. Tika nolemts sadalīt Vāciju 4 okupācijas zonās.

Tika pieņemts lēmums par ANO dibināšanu.

Panāca PSRS rietumu robežu atzīšanu. (Akceptēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atrašanās PSRS sastāvā)

Februārī sākās kopējs sabiedroto uzbrukums Vācijai. Jau martā vācu karaspēka daļas Rietumu frontē sāka padoties sabiedrotajiem.

Pavasarī karš jau risinājās Vācijas teritorijā.

16.aprīlis – 2.maijs – Berlīnes operācija. 8.maijā notikusi Vācijas kapitulācija. 9.maijā kapitulācijas akts parakstīts ar PSRS pārstāvju klātbūtni.

17.jūlijs – 2.augusts Lielā trijnieka konference Potsdamā (Vācijā).

 Lēmumi:

Vācijas atbruņošana un demilitarizācija

Reparācijas (katra lielvalsts to iegūtu no savas okupācijas zonas)

Robežu apstiprināšana Galveno kara noziedznieku izdošana Starptautiskajam kara tribunālam

6. un 9.augustā ASV nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu  un Nagasaki.

Karā ar Japānu, pildot vienošanos, iesaistījās arī PSRS, uzbrūkot Mandžūrijā.

2.septembrī Japāna kapitulēja.

Otrais pasaules karš bija beidzies.

 „Jaunā kārtība” nacistiskās Vācijas okupētajā teritorijās

>>> Koncentrācijas nometnes visā Eiropas teritorijā.

>>> Holokausts pret ebrejiem.

>>> Saimnieciskās izlaupīšanas politika.

>>> Rūpniecības pārveidošana kara vajadzībām.

>>> Mākslas un kultūras vērtību izlaupīšana.

>>> Genocīds, čigānu un citu minoritāšu iznīcināšana.

>>> Cilvēku piespiedu aizvešana darbā uz Vāciju.

>>> Pārtikas ierobežošana (kartīšu sistēma).

>>> Sieviešu un bērnu darba izmantošana.

Kolaboracionisms – sadarbošanās ar okupācijas režīmu.

Pretošanās okupācijas režīmam:

Partizānu kustība – militāra darbība ienaidnieka aizmugurē.

Pagrīdes kustība – sadarbošanās ar okupantiem, ar mērķi izzināt pretinieku plānus un novērst to īstenošanu.

Pagrīdes organizāciju biedri sadarbojās ar partizāniem, kuri, balsties uz pagrīdnieku iesniegtajām ziņām, rīkoja diversijas, uzbrukumus svarīgiem objektiem, tādējādi traucējot  okupācijas pārvaldes īstenošanu.