Otrais Pasaules karš. 12.klasei
Sākās 1939.gada 1.septembrī.
1940.gads
Eiropas rietumos – „Savādais karš”, kad aktīva karadarbība nenotika. Vācu armija uzturējās savos nocietinājumos – Zigfrīda līnija, bet franči - savos – Mažino līnija. Šāds stāvoklis saglabājās līdz 1940.gada pavasarim. Aprīlī vācu armija okupēja Dāniju, Norvēģiju,, maijā – Holandi, Beļģiju, Luksemburgu. Nacistu armija okupēja Francijas ziemeļdaļu, bet dienvidu daļā izveidojās provāciska, Filipa Petēna vadīta valdība (galvaspilsēta - Višī). No Denkerkas ostas angļu un franču karavīri steidzīgi evakuējās uz Angliju.
Augustā vācu aviācija sāka totālu Anglijas teritorijas bombardēšanu.
Septembrī par Vācijas sabiedrotajiem, parakstot Trejsavienības paktu, kļuva Itālija un Japāna. (Ass valstis) Tām pievienojās Rumānija, Ungārija, Bulgārija, Horvātija.
Rudenī sākās karadarbība Balkānos un Āfrikā.
1941.gads
Martā ASV kongress pieņēma likumu par lendlīzi – materiālās palīdzības sniegšana valstīm, kuru drošība bija svarīga pašām ASV. Palīdzību saņēma arī PSRS.
22.jūnijā nacistiskā Vācija bez kara pieteikums iebruka PSRS teritorijā. Tas bija preventīvs karš – karadarbība, ko uzsāk valsts pret kādu citu valsti, lai apsteigtu tās uzbrukumu. Vācieši sāka īstenot zibenskara plānu „Barbarosa”, kas paredzēja PSRS iekarošanu 4 nedēļu laikā. Padomju Savienībā bija sācies Lielais Tēvijas karš.
Padomju armijas virspavēlnieks – Georgijs Žukovs.
Vācu armijas uzbrukums bija vērsts 3 virzienos:
>>> Ziemeļi – uz Ļeņingradu. Jau septembrī šī pilsēta tika aplenkta. Ļeņingradas blokāde ilga 900 dienas, līdz 1944.gada janvārim.
>>> Centrs – uz Maskavu. Kaujā pie Maskavas 1941.gada decembrī vācieši cieta pirmo sakāvi kara laikā. Iecerētais zibenskara plāns nebija izdevies.
>>> Dienvidi – uz Kijevu (Ukraina). Vācu karaspēks dienvidos okupēja apgabalus, kur atrodas akmeņogļu un naftas ieguves rajoni.
Oktobrī izveidojās antifašistiskā koalīcija, valstu savienība, kas vērsta pret fašistiskajām valstīm. Tās kodolu veidoja PSRS, ASV un Lielbritānija. Izveidojās tā saucamais Lielais trijnieks: šīs valstis un to pārstāvji Staļins (PSRS), Teodors Rūzvelts (ASV prezidents) un Vinstons Čērčils (Lielbritānijas premjerministrs).
7.decembrī Japānas aviācijas uzbrukums ASV karabāzei Klusajā okeānā Pirlharborai, netālu no Havaju salām. Līdz ar to ASV atteicās no izolacionisma politikas un iesaistījās 2.Pasaules karā.
1942/1943.gads.
Laika posmu no 1942.gada novembra līdz 1943.gada rudenim kvalificē kā radikālo lūzumu otrajā Pasaules karā.
Gada sākumā Ass valstīm bija lielākie militārie panākumi visās frontēs. Tomēr rudenī situācija mainījās.
Novembrī sākas PSRS karaspēka uzbrukums vācu armijai pie Staļingradas. Pie Staļingradas tika īstenots lielākais aplenkums pasaules vēsturē. Tika aplenktas 32 vācu divīzijas, kopskaitā 330 tūkstoši karavīru. 1943.gada janvārī, februāra beigās vācu karaspēks, ko komandēja Frīdrihs Pauluss, padevās gūstā.
Vasarā Kurskas kauja, kurā koncentrēts milzīgs daudzume kara tehnikas. Pie Prohorovkas sādžas notika lielākā tanku kauja pasaules karā. (Pēc dažādiem ziņu avotiem, vidēji piedalījušies apmēram 1300 – 1500 tanku.) Vācieši cieta sakāvi, Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu. Vācu armija sāka atkāpties. Ass valstis cieš sakāves arī citās frontēs. Vācu armija no armijas, kas uzbrūk, kļuva par armiju, kas atkāpjas.
Jūlijā tika gāzts Musolīni fašistiskais režīms Itālijā, jaunā valdība pieteica Vācijai karu. Vācija bija zaudējusi sabiedroto.
No 1942.gada angļu un amerikāņu aviācija sāka bombardēt Vācijas pilsētas.
PSRS aicināja Angliju un ASV atklāt Otro fronti Rietumos.
28.novembra – 1.decembrim notika „Lielā trijnieka’’ (Staļins, Rūzvelts, Čērčils) konference Teherānā.
Galvenais lēmums – atklāt Otro fronti Rietumos.
1944.gads.
6.jūnijā tika atklāta Otrā fronte. Sabiedrotie izsēdināja desantu 2,9 milj karavīru, Francijas ziemeļos, Normandijā. Sākās straujš sabiedroto uzbrukums visā Ziemeļfrancijas teritorijā.
Līdz gada beigām sabiedroto karaspēks nonāca pie Vācijas robežām.
Līdz rudenim padomju karaspēks bija sasniedzis pirmskara robežu, izņemot Kurzemi, kura palika neieņemta līdz kara beigām.
Sarkanā armija iegāja Rumānijas, Bulgārijas, Dienvidslāvijas, Ungārijas un Polijas teritorijā. Militārā ziņā šīs teritorijas tika atbrīvotas no nacistiskās Vācijas karaspēka, bet PSRS tur gribēja nostiprināt savu politisko ietekmi.
1945.gads.
4. -11.februārim Lielā trijnieka vadītāju konference Jaltā (Krimā).
Galvenais jautājums – Vācijas kapitulācijas panākšana un Vācijas nākotne. Tika nolemts sadalīt Vāciju 4 okupācijas zonās.
Tika pieņemts lēmums par ANO dibināšanu.
Panāca PSRS rietumu robežu atzīšanu. (Akceptēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atrašanās PSRS sastāvā)
Februārī sākās kopējs sabiedroto uzbrukums Vācijai. Jau martā vācu karaspēka daļas Rietumu frontē sāka padoties sabiedrotajiem.
Pavasarī karš jau risinājās Vācijas teritorijā.
16.aprīlis – 2.maijs – Berlīnes operācija. 8.maijā notikusi Vācijas kapitulācija. 9.maijā kapitulācijas akts parakstīts ar PSRS pārstāvju klātbūtni.
17.jūlijs – 2.augusts Lielā trijnieka konference Potsdamā (Vācijā).
Lēmumi:
Vācijas atbruņošana un demilitarizācija
Reparācijas (katra lielvalsts to iegūtu no savas okupācijas zonas)
Robežu apstiprināšana Galveno kara noziedznieku izdošana Starptautiskajam kara tribunālam
6. un 9.augustā ASV nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
Karā ar Japānu, pildot vienošanos, iesaistījās arī PSRS, uzbrūkot Mandžūrijā.
2.septembrī Japāna kapitulēja.
Otrais pasaules karš bija beidzies.
„Jaunā kārtība” nacistiskās Vācijas okupētajā teritorijās
>>> Koncentrācijas nometnes visā Eiropas teritorijā.
>>> Holokausts pret ebrejiem.
>>> Saimnieciskās izlaupīšanas politika.
>>> Rūpniecības pārveidošana kara vajadzībām.
>>> Mākslas un kultūras vērtību izlaupīšana.
>>> Genocīds, čigānu un citu minoritāšu iznīcināšana.
>>> Cilvēku piespiedu aizvešana darbā uz Vāciju.
>>> Pārtikas ierobežošana (kartīšu sistēma).
>>> Sieviešu un bērnu darba izmantošana.
Kolaboracionisms – sadarbošanās ar okupācijas režīmu.
Pretošanās okupācijas režīmam:
Partizānu kustība – militāra darbība ienaidnieka aizmugurē.
Pagrīdes kustība – sadarbošanās ar okupantiem, ar mērķi izzināt pretinieku plānus un novērst to īstenošanu.
Pagrīdes organizāciju biedri sadarbojās ar partizāniem, kuri, balsties uz pagrīdnieku iesniegtajām ziņām, rīkoja diversijas, uzbrukumus svarīgiem objektiem, tādējādi traucējot okupācijas pārvaldes īstenošanu.
